Uzbrukumi mūsdienu finanšu teorijai

Mūsdienu finanšu teorijai ir divi galvenie uzbrukuma virzieni: pragmatiskie un filozofiskie. Vienlaikus šiem uzbrukumiem arī ir divi fenomeni: finanšu tirgu globalizācija un to tehnoloģiskais spēks. Ir dažādi aspekti, kuri var būt apšaubāmi un kur rakstīta uzskaite neatbilst uzskaitei. Par to raksta raha247.fi.

Viens no piemēriem varētu būt, piemēram, ja kāds, sauksim viņu par Jāni, Amerikas Savienotajās Valstīs ir tālu no vērtspapīru iegūšanas, bet Šveicē Jānis nodarbojas ar vērtspapīru tirdzniecību. Tāpēc praksē tiem pašiem vērtspapīriem ir divas atšķirīgas cenas, neskatoties uz to, ka pašreizējā teorija mums liek domāt, ka vienam uzņēmumam ir tikai viena līdzsvarotā cena vai vērtība.

Šādi nepiemēroti reālās pasaules piemēri un pieaugošais akadēmiķu skepticisms ir ļāvuši cilvēkiem apšaubīt mūsdienu finanšu teoriju kopumā un jo īpaši efektīvo tirgus hipotēzi un kapitāla vērtspapīru cenu noteikšanas modeli. Abi šie teorētiskie aspekti tika nodibināti 1960. un 1970. gados, un abi ir dziļi iesakņoti tajā, kā ASV uzņēmumi nodarbojas ar uzņēmējdarbību – visa sākot no pensiju fondu ieguldīšanas līdzekļiem, līdz tam kā uzņēmumi iegulda nākotnē.

Mūsdienu Wall Street viens no aizsācējiem Pēteris Bernšteins (Peter Bernstein) raksta par vīriešiem un apkārtējo vidi, kurā šīs idejas kļuva par dogmām. Viņa aizraujoši izklāstītā vēsture liecina par senajām saiknēm starp zinātni un finansēm. Tehnoloģija ir kļuvusi daudz sarežģītāka nekā tā bija, kad gadsimta sākumā investori pētīja akciju diagrammas, cenšoties noskaidrot to svārstības. Taču impulss bija līdzīgs tam, kas lika vēlākiem teorētiķiem domāt, ka akciju cenas pārvietojas nejaušā veidā. Laika gaitā šis zinātniskais jēdziens tika iztulkots finanšu pasaulē, kur tā kļuva pazīstams kā nejaušība.

Eižens Fama (Eugene Fama), trešās paaudzes amerikāņu itālis no Bostonas šo koncepciju formulēja oficiāli. Viņa 70 lappušu disertācija, 1500e Čikāgas universitātē pirmo reizi tika publicēta “Business Journal” 1965. gadā un pēc tam tika saīsinātā veidā gan Finanšu analītiķu žurnālā, gan Institucionālo investoru žurnālā. Fama teorija satricināja Wall Street, pirmkārt un galvenokārt tāpēc, ka viņš teica, ka nav iespējams pārspēt tirgu. Viņaprāt, pat tie, kam veicās, nevarēs saglabāt savu priekšrocību ilgtermiņā. Kāpēc ne? Fama uzskata, ka informācija strauji nonāk tirgū, kur tā sasniedz investorus, kuri nekavējoties reaģē. Viņu lēmumi pirkt vai pārdot rada nepieciešamību to darīt ātri, līdz akcijām ir piešķirta vērtība. Tādējādi šīs cenas var ietekmēt tikai neparedzēti notikumi. Tomēr neparedzēti notikumi var negatīvi ietekmēt akciju cenas gan pozitīvi, gan negatīvi. Tādēļ akciju apritē nav skaidru tendenču. Tā vietā ieinteresētie seko gluži kā iereibuša zvejnieka ceļam, nekad nezinot, kur tas dosies vai ko izvilks. Netieši Famas hipotēzē ir atspoguļotas ir divas svarīgas idejas: pirmkārt, ka investori ir racionāli, un otrkārt, ka racionāli ieguldītāji pārdod tikai jaunu informāciju, nevis intuīciju, viņu padomus vai zvaigžņu kustību. Vai arī, kā norāda finanšu krīze, Wall Street ir pietiekami daudz viedu naudas tirgotāju, lai nodrošinātu, ka cenas patiesi atspoguļo uzņēmuma aktīvu vērtību.

Līdz ar to var redzēt, ka uzbrukumi finanšu teorijai vienmēr ir no dažādiem aspektiem, sevišķi tiem, kurus pat paši profesionālākie cilvēki nevar ietekmēt. Sevišķs satricinājums tas ir Wall Street par kuru daudzi joprojām domā kā ļoti veiksmīgu biznesa daļu.