Alternatīvās dārzkopības metodes

Daudzi uzskata, ka sava dārziņa ierīkošana pieder pie zaļā dzīvesveida un visi pašu audzētie augi ir ekoloģiski tīri, dabīgi un veselīgi. Pašu audzētais, visticamāk, tiešām ir veselīgāka nekā tas, ko pērkam veikalā, taču vairumā gadījumu arī produkti, kas nāk no pašu dārza ir pilni ar kaitīgām vielām, turklāt pati dārzkopība ir kaitīga apkārtējai videi. Par laimi, ir metodes, kas dārzkopību un arī pašus dārzā izaudzētos augus padara ekoloģiskus un videi draudzīgus. Iepazīsimies ar dažām alternatīvajām dārzkopības metodēm.

1. Organiskas kaitēkļu un nezāļu apkarošanas metodes
Ja kādam augam uzmetas kaitēkļi, tie bieži vien tiek apsmidzināti ar dažādām ķimikālijām. Kaitēkļus tas, visticamāk, patiešām nogalinās, taču saindēts būs viss augs un apkārtējā vide. Ja uz augiem tiek izsmidzinātas ķimikālijas, tie nav ne pa gramu veselīgāki nekā tie, ko pērkam pārtikas veikalos. Augu kaitēkļus ir iespējams atvairīt arī ar dabīgām metodēm. Viens no populārākajiem variantiem ir dažādi augu uzlējumi vai tējas, ar ko apsmidzināt augus. Piemēram, skudrām nepatīk kliņģerītes, daudziem citiem kaitēkļiem nepatīk citronmelisa utt. Tāpat pret kaitēkļiem var cīnīties arī ar citiem dzīvniekiem, piemēram, mārītēm vai sikspārņiem ko varat kreditēt GetEuro majaslapā. Arī nezāles ir iespējams apkarot, ielaižot savā dārzā īpašas kukaiņu sugas.

2. Komposts kā vienīgais mēslojums
Minerālmēsli ir neatņemama mūsdienu dārzkopības sastāvdaļa, taču minerālmēsli izmaina un piesārņo augsni, kā arī saindē augus. Tos nevajadzētu izmantot kā mēslojumu. Kā vienīgais mēslojums var tikt izmantots pašu veidots komposts. Pirmkārt, tā ir iespēja samazināt organisko atkritumu daudzumu dārzā un, otrkārt, komposts būs lielisks papildinājums augsnei, kas nodrošinās ievērojamu ražu. Kompostu var veidot gan, visus organiskos atkritumus krājot vienuviet, gan arī veidojot īpašus kompostus katrai augsnei un augiem, kas tajā aug.

3. Plānojiet resursus
Arī nelietderīga resursu, kā, piemēram, ūdens un enerģijas izmantošana nav ekoloģiska. Ir jādomā par to, lai dārzā tiktu izniekoti pēc iespējas mazāk resursu. To var izdarīt, piemēram, savācot lietus ūdeni. To pēc tam var izmantot augu laistīšanai, līdz ar to, nav jāizmanto dzeramais ūdens šādiem mērķiem. Tāpat ir jāplāno dobju novietojums, lai varētu maksimāli izmantot saules gaismu un augiem nebūtu nepieciešams mākslīgais apgaismojums un jādomā par to, lai būtu jāiegādājas pēc iespējas mazāk dažādu dārzkopības preču.

4. Nepārcentieties ar zemes apstrādāšanu
Zemes noplicināšana ir viena no aktuālākajām dārzkopības problēmām. Ja zeme tiek nepareizi apstrādāta, tā ar laiku kļūst neauglīga. Lai to nepieļautu, ir jāzina, kā drīkst un kā nedrīkst apstrādāt zemi. Viena no modernākajām metodēm ir zemes neaiztikšana. Proti, viss tiek stādīts neuzartā zemē. Daudzi dārzkopji apgalvo, ka ražu konkrētajā gadā tas neietekmē, taču augsnes auglību nākotnē palielina. Ja tomēr šādai metodei jūs neuzticaties, vismaz ik gadu mainiet savu dārza izvietojumus, lai mainītu augsnes sastāvu un domājiet par augsnes atjaunošanu un mēslošanu ar jau pieminēto kompostu.